Ja īpašumā vēl joprojām ir vecs septiķis, krājtvertne vai sen izbūvēta kanalizācijas sistēma, agrāk vai vēlāk pienāk brīdis, kad vecās kanalizācijas sistēmas demontāža ir prātīgākais solis. Parasti tas notiek nevis “tāpēc, ka gribas jaunu”, bet tāpēc, ka vecā sistēma sāk radīt ikdienas problēmas un izmaksas, kuras vairs nav saprātīgas.
Kad demontāža ir pamatota?
Pirmie signāli parasti parādās pakāpeniski. Sākumā var šķist, ka “tas jau nekas”, bet ar laiku kļūst skaidrs, ka sistēma vairs nestrādā stabili. Tipiskākās pazīmes ir:
- smaka pagalmā vai pie tvertnes vāka
- biežāka sūknēšana nekā agrāk un pieaugošas izmaksas
- pārplūdes pēc lietus vai pavasarī, peļķes un pārmitras zonas
- aizdomas, ka tvertne nav hermētiska vai tajā ieplūst gruntsūdeņi
- vecs filtrācijas lauks, kas vairs neuzņem ūdeni un rada atkārtotas problēmas
Šādās situācijās veco sistēmu bieži mēģina labot, tomēr realitātē tas mēdz būt īslaicīgs risinājums. Veci septiķi un tvertnes plaisā, filtrācijas lauki aizsērē, un, ja grunts apstākļi nav piemēroti, problēmas atkārtojas. Tāpēc bieži izdevīgāk ir sakārtot visu vienreiz un pāriet uz mūsdienīgu risinājumu kā bioloģiskā notekūdeņu attīrīšanas iekārta.
Kā notiek vecās kanalizācijas sistēmas demontāža?
Svarīgi saprast, ka demontāža nav tikai “izrakt tvertni”. Pareiza pieeja parasti sākas ar sistēmas iztukšošanu un satura izvešanu, lai zemes darbu laikā nerastos piesārņojuma risks. Pēc tam sistēmu atvieno no mājas kanalizācijas un izvērtē, kā rīkoties ar konstrukciju. Atkarībā no situācijas tvertni var izcelt vai korekti neitralizēt un aizpildīt, lai nākotnē nerastos iegruvumi. Noslēgumā tiek sakārtota bedre un reljefs, lai teritorija ir droša un gatava nākamajam risinājumam.
Kāpēc bieži izvēlas pāriet uz bioloģisko attīrīšanu?
Ļoti bieži demontāža tiek veikta kopā ar jaunas sistēmas uzstādīšanu, piemēram, bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu. Tas ļauj vienā projektā iegūt paredzamu darbību, mazāk smakas risku un saprotamas apkopes izmaksas, kā arī izvairīties no situācijas, kur vecā sistēma tiek “lāpīta” bez stabila rezultāta.
